No kurienes doma par ``absolūtu saprātu``, tas rada daudz vairāk jautājumu nekā skaidro. Kā tu iedomājies bezgalīgu saprātu? Bezgalīga vide, jā tas ir iespējams [ja neņem vērā tos dažus paradoksus, bet ir teorijas kas viņus noņem], bet saprāts? Saprāts ir vienota sistēma, tad tev jābūt iespējai mijiedarboties daļām kuras ir bezgalīgi tālu. Un tā ir mazākā no problēmām. Tur sākas vezums paradoksu, pie brīvāka laika varu noilustrēt.

Savukārt mīlestība- tā nav ne būtne ne substance, tā ir metode. Tas ir plāns jeb rīcības veids jeb algoritmu kopa, kādā komunicē saprātīgas būtnes, tā ir saprāta īpašība. Ļauj sadarboties. Tāpēc ir nepieciešami svarīga.