Tur ir tā problēma, ka lai piešūtu krāpniecību, jābūt pierādāmam tam, ka tā brīnumūdens tirgotājs apzinās, ka tas viss ir pilnīgas muļķības. Ja viņš tiešām no sirds tic tam, ko savulaik izvēmuši Masaru Emoto, Montagnier et al, tad laikam nevar tik vienkārši aizklapēt to bodīti. Ar apgalvojumiem neatbilstoša produktu šajā gadījumā arī nav tik vienkārši - kā pierādīt, ka tas ūdens nav strukturēts, ja neeksistē jebkādas ūdens struktūras pierādīšanas metodes (pat ja tas tā ir tā iemesla dēļ, ka neeksistē tāda "struktūra" šī kantora lietotajā nozīmē)?