Juridiski 3gadīgs bērns arī nevar dot nekādu konsentu, bet praksē mēs ļoti labi zinām, ka var gan dot, gan nedot, un ļoti pamanāmos veidos, un "ai, mēs te viņam izurbsim galvā caurumu un pačakarēsim smadzenes, tāpat nevar dot konsentu" kaut kā nav okei
Līdzīgi ir ar citiem cilvēkiem, kuri nevar iedot konsentu juridiski - daudzi no viņiem totāli var dot ziņu, ko grib un ko ne
Nu ja galīgi nevar, tad, protams, ir piederīgie/aizbildņi/etc (ar kuriem tāpat viss šādos gadījumos ir jāsaskaņo)
Cilvēki ir praksē dabūjuši konsentu daudz kam, arī, piemēram, no praktiski nekustīga cilvēka ar stipri zemu mentālo kapacitāti - jautājums tikai par to, vai paši pētnieki ir gatavi iedziļināties un pacensties, nevis ar plašu žestu mesties virsū visam, kas juridiski nevar paspirināties pretī

(Also, cilvēks, kas domā veidā "ai, šitais nevar dot konsentu, zančit būsim eksperimentēt" jau ir drusku pabojāts, un varbūt labāk drīzāk sākt labošanas darbus ar viņu?)