Garša ir fizioloģiska bauda/emocija/sense, tāpēc, dabīgi, relatīva un nenoteikta. Ne velti vairumā tradicionālo skolu, vismaz kā daļu no reliģiskās prakses velta askēzei, spējai atteikties no relatīvām baudām, kas tikai nomāc patieso baudu, ko var sasniegt tikai saprotot pamatprincipus, absolūto, jeb kā daži saka, Dievu.