Kaut kā visa šī tīrā "čuja, ņuha un poņas" glorificēšana sabrūk, ja paskatāmies, ka vispopulārākā, pieprasītākā un pelnošākā ir tieši demokrātiskā, vienkāršā māksla, mūzika, literatūra, utt. Popsa, vienvārdsakot. Kā tas tā nākas, ko?

Moš tomēr ar "čuju" vien nepietiek, un ģenialitātes novērtēšana ir saistīta ar specifisku izglītību/izglītošanos un teorijas pārzināšanu?