Jā, arī, un tas nedaudz sasaucas ar ctulhu rakstīto par to, kā mūzika iedarbojas uz smadzeņu procesiem. Piemēram, palēkāšanai klubiņā vai fona mūzikai Bībers noteikti ir labāks, jo ar savām vienkāršajām melodijām, labskanīgajām harmonijām un viegli uztveramo formu nenogurdina ar vajadzību domāt līdzi. Līdzīgi, kā tautas mūzika.
Savukārt, tas pats nabaga Bahs vispār, manuprāt, var sākt patikt tad, kad smadzenes jau ir pieradinātas klausīties noteikta sarežģītības līmeņa mūziku, kur klausītājs vispār spēj uztvert polifonijas daudzslāņainību un apslēpto matemātisko simetriju. Nepieradušam klausītājam tāda mūzika ir nogurdinoša.