Hm, vienīgais tāds mākslas elements, kuru es piekristu dēvēt par pār-kulturālu, ir simetrija. Cilvēkiem vienmēr un visur tīri labi patikusi simetrija. Un pat tā nav nekāds "obligātais elements", tieši pretēji, mākslas vai mūzikas darbi, kuri kaut kādos brīžos tikuši uzskatīti par īsti ģeniāliem, nereti to panākuši, tieši atmetot simetriju.

Pati par sevi tā gan ir ļoti interesanta lieta, ņemot vērā, ka dabā simetrija nav bieži sastopama.