Saskaņā ar budismu (nu vsm to rietumniecisko-mistisko gaļu, jo budisms obv ir lieeeels un dažāds) mūsu eksistence ir drusku tā kā Mēness teātra situācija; nu tb tā pēc būtības ir noturīga, bet ilūzija, kurā mēs risinām interesantas, bet pēc būtības iedomātas problēmas. Nirvāna ir kā pamosties no sapņa, kā iziet no kinoteātra, kā novākt statisku troksni, kas visu laiku traucē uztvert. Galīgi nav teikts, ka tur nekā "nav" (vai, precīzāk, ja tu zini tikai to, kā "ir" lietas sapnī, tu īsti nevari - vai arī tikai ļoti nepilnīgi vari - aprakstīt to, kā "ir" lietas pa īstam)