Es pieņemu, ka ir bijis laiks, kad islāms bija konstruktīvāks par kristietību. Nu, kaut kad sen atpakaļ, kad viņiem plauka zinātne, sabiedrība utt.
Man liekas, ka tomēr drīzāk privilēģijas reliģijām kā tādām nu jau kādu laiku ir mazinājušās un visasāk to izjutuši dominējošo reliģiju pārstāvji. Šobrīd gan izskatās, ka viņi ir sasparojušies zaudēto ietekmi atgūt; ceru, ka neizdosies. Retākām, bet vietēji augošām reliģijām savukārt privilēģijas pieaug no nekādām līdz nelielām. Ceru ka arī tām vērā ņemamu ietekmi iegūt neizdosies.
Es vispār dotu priekšroku tiešām sekulārai sabiedrībai, ja tāda ir iespējama. Man gan bail, ka tāda prasītu nepārtrauktu apzinātu piepūli no katra sabiedrības locekļa. Mitoloģiskā domāšana un varas deleģēšana kādam, kam pietiek bezkaunības un pašpārliecinātības, tomēr ir dabiskāks pasaules uztveres veids.