Varbūt tieši pretēji? Ja reiz cilvēce ar ticīgumu ir visai labi nodzīvojusi tik daudzus tūkstošus gadu. Varbūt tam - pat ja ticam evolucionistu muļķībām - ir kāda integrāla vieta cilvēces kā sugas izdzīvošanā, lai mēs tieši neizmirtu. Jo reālā cilvēces vēsture - ar visai augstu ticīgumu dažādos līmeņos pieblīvēta - rāda visnotaļ pretēju ainu tevis zīmētajai. Drīzāk jautājums ir, kāpēc tik stiprs denial un kontrintuitīva domāšana. Kā vārdā?