Paskaidrošu ar analoģiju - pirms brāļiem Raitiem un sevišķi vēl pirms gaisa baloniem priekšstats par lidošanu bija tāds mitoloģisks, pasakains. Lidoja Ikars, enģeļi, raganas. Reizēm lidošanu mēģināja realizēt piestiprinot pie rokām no koka un metāla taisītus spārnus. Tad tehnoloģija progresēja, un var teikt, ka vienā brīdī cilvēki iemācījās lidot. Bet lido viņi nepavisam ne tā, kā iedomājās pirms tam. Tāpat jūsu priekšstats par visām šīm "jaukajām" lietām šobrīd ir pasaku līmenī. Paņemam pašreizējo situāciju (cilvēka ķermenis), piestiprinam vienu papildus elementu (spārni), un vualā - lidotājs gatavs.

Bīstama tā atkal ir tāpēc, ka ne es, ne kāds cits izņemot varbūt bariņu psihiski atipisku indivīdu negribētu dzīvot tavā utopijā.

Šis ir viss ir preaching to the choir, vai anti-choir šajā gadījumā. Izskatās, ka tu gribi debatēt un nonākt pie kautkāda kopsaucēja, bet tas nav tas, ko šeit reālistiski var panākt. Mb labāk uzķēra, ka mums ir vērtību disonanse.