Mana dzīve varētu būt kā saruna, gara, gara saruna, brīžiem spraiga, brīžiem mierīga kā pēdējā diena. Vispār mani aizvien vairāk sāk interesēt matemātika, no kuras pēdējo gadu laikā biju mazliet novērsusies. Matemātika arī ir dzīve un dzīve ir matemātika. Jau bērnībā es risināju cietos riekstus un patiesībā nemaz neesmu tik emocionāla kā izliekos, tas bija tāds posms, tagad jūtu, ka ieeju atkal citā ciklā - tādā mierīgākā, bet izjustākā, varbūt sistemātiskākā, prātīgākā, bet ne manipulatīvā. Vispār gribētu spēt būt tik pat atklāta, bet redzēt kopumu, risināt dzīvi un prātus kā bērnībā risināju cietos riekstus. Es pieaugu.