Pavadīju dažas dienas laukos pie vectēva māsas, kura kara un pēckara laikā aktīvi piedalījusies cīņās par Latvijas brīvību. Toreiz bija iespējamas īstas un cēlas jūtas gan pret valsti, gan vienam pret otru. Visa mūsu pašreizējā eksistence un arī savstarpējās attiecības balstās uz tirgus regulētām un komforta kultivētām viltus drāmām. Lielo naratīvu neiespējamība ietver arī lielās mīlestības neiespējamību, kas principā ir tikai kārtējais stāsts par kaut ko, bet postmodernisms ar savu sadrumstalotību atņēmis cilvēkam pat to naivo spēju ticēt pašu radītām un mazdārziņā izaudzētām jūtām.