Sviesta Ciba |

creature (

creature) rakstīja,
@ 2005-10-13 21:50:00

Tikai ģēniji
Freud said that there had been three great humiliations in human history: Galileo's discovery that we were not the center of the universe, Darwin's discovery that we were not the crown of creation, and his own discovery that we are not in control of our own minds. (te)

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	dementia 2005-10-13 22:09 (saite)
	ljoti labi teikts (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	creature 2005-10-13 22:23 (saite)
	Mani mazliet uzjautrināja paša Freida pozīcija :) Bet, protams, laikam ģēnijs vienmēr apzinās savu ģenialitāti. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

krauklis
2005-10-14 07:14 (saite)

Rīt izprintēšu un izlasīšu visu, bet citātam nepiekrītu.

Pirmkārt. Mēs esam visuma centrā. Katra vieta visumā ir centrs, ja visums izplešas. Tas ir kā balonam, atzīmē kādu punktu un piepūšot balonu izskatās, ka viss attālinās no šī punkta kā centra.
Otrkārt. Pēc evalūcijas teorijas mēs sanākam pat ļoti "radīšanas" kronis. Cilvēks ir visaugstāk organizētā matērija. Vissarežģītākā būtne.
Treškārt. To, ka cilvēks nekontrolē savu prātu, jau apgalvoja krietni pirms Freida, nu kaut vai Baznīca.
Un pēdējokārt. Ir vēl daudz citu "pazemojumu", kas nemaz nav mazāki par šiem. Pieticība, skatos, nav Freida stiprā puse.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

creature
2005-10-14 09:34 (saite)

Īstenībā to nav vērts printēt, tā ir tikai maza recenzija "Sapņu interpretācijai". Bet mani uzjautrina arī tas, ka tu baigi iedziļinies tajā citātā, pie tam arī tavs komentārs ir šausmīga "piesiešanās vārdiem", tas viss, manuprāt, bija domāts daudz abstraktāk. Bet par to Freida "pieticību" jau es tieši uzjautrinos, tāpēc arī to citātu šeit ieliku. Bet ģēnijs viņš bija šā vai tā, jo šitā sagrozīt cilvēku galvas un atstāt tik lielu ietekmi katrs vis nespēj.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krauklis 2005-10-14 09:48 (saite)
	Piesiešos arī taviem vārdiem. Arī Ādolfonkulis, piemēram, spēja sagrozīt cilvēku galvas un atstāja lielu ietekmi. Un ne jau kā gleznotājs. Ģēnijs? Ietekmīgi un populāri avantūristi nekad nav trūkuši. Tikai, kad tas lielais balons skaļi baukš!, tad paliek vien nožēlojamas driskas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

creature
2005-10-14 10:05 (saite)

Par Ādolfa ģenialitāti es pašlaik negribu diskutēt (kaut kas no tās viņam noteikti piemita).

Šeit es vairāk runāju par zinātni, Freids (līdzīgi kā Markss, piemēram) aiz sevis ir atstājis veselu zinātnieku plejādi, kuri sevi dēvē par freidistiem vai arī, kuru darbos ir jūtama Freida ietekme, tāpēc viņa idejas ir aktuālas arī pašlaik (ar zinātni es nedomāju tikai psiholoģiju (nu to tu, cik saprotu uzskati par pseidozinātni), bet arī socioloģiju, komunikācijas zinātnes, politiku, u.c).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krauklis 2005-10-14 10:30 (saite)
	Nevienu tavu nosaukto "zinātni" es nepārzinu, bet paviršais iespaids ir negatīvs. Varbūt mums vienkārši ir dažāda izpratne par jēdzienu zinātne. Varbūt, ka bez tās poppsiholoģijas, ko esmu redzējis, ir arī "nopietna" zinātne. Varbūt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

creature
2005-10-14 14:44 (saite)

Tev ir arī negatīvs priekšstats par socioloģiju, politiku, komunikācijas zinātnēm? Ja tā, tad tas, manuprāt, ir dīvaini, jo tieši šīs zinātnes lielā mērā nodarbojas ar jautājumiem, kuri tev pašam ir aktuāli. Es, protams, visvairāk, varu spriest par komunikācijas zinātni, kura lielā mērā tieši koncentrējas uz popkultūras kritiku, neskaitām teorijām par to, kā mediji ietekmē sabiedrību, vienādošanu, utt. Zinātne iedalās eksaktajās zinātnēs (ko tu laikam neapstrīdami uzskati par zinātnēm), sociālajās zinātnēs (politika, socioloģija, komunikācijas, ekonomika), humanitārās zinātnes (vēsture, filozofija, filoloģija, u.c.). Īstenībā es īsti nezinu, kur šajā dalījumā varētu ierindot psiholoģiju (neatceros, kā tur bija, varbūt kaut kur starp humanitārajām un sociālajām?) Nu, bet katrā ziņā šīs zinātnes bieži vien ir ļoti saistītas un bieži nevar novilkt robežu (vismaz starp dažādām sociālo un humanitāro zinātņu kategorijām), eksaktās zinātnes, jā, laikam vairumā gadījumu tomēr ir kaut kas cits.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	creature 2005-10-14 16:17 (saite)
	Nē, īstenībā psiholoģija laikam ir ierindojama tomēr pie vistīrākajām humanitārajām zinātnēm, jo tā izmanto ļoti subjektīvas, īstenībā grūti pierādāmas metodes, bet Freidu, kā jau minēju, nevajadzētu apskatīt vienīgi psiholoģijas kontekstā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krauklis 2005-10-14 19:22 (saite)
	Nestrīdēšos, jo pārāk maz par tām "zinātnēm" zinu. Par Feidu arīdzan. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krauklis 2005-10-14 19:43 (saite)
	Freidu, tb. Nez kā viņš par šito pārrakstīšanos "zinātniski" analizētu? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

creature
2005-10-16 15:04 (saite)

Es izlasīju diezgan, manuprāt, sakarīgu rakstu par šo tēmu. Nu lielos vilcienos aptuveni tā: "Kad redzu, kā jūs pūlaties pierādīt, ka marksisms (un psihoanalīze) ir zinātne, jūs manā izpratnē darāt pavisam ko citu, jūs nevēlaties pierādīt, a marksismam ir racionāls kodols un ka tā apgalvojumi izriet no kontroles procedūras, bet piedēvējat marksisma diskursiem un tiem, kas tos sludina, varas pazīmes, kuras Rietumos, sākot ar viduslaikiem, piešķīra zinātnei un atvēlēja tiem, kuri nodarbojās ar zinātnisko diskursu. Tātad ģenealoģija noraida zināšanu ieskaitīšanu zinātnei raksturīgās varas hierarhijā, tā ir mēģinājums atsvabināt vēsturiskās zināšanas no pakļautības, piešķirt spēju nostāties opozīcijā un cīnīties pret teorētiska, unitāra, formāla un zinātniska diskursa uzspiešanu." /Mišels Fuko "Patiesība, Vara, Patība"/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: