Mēs radām mītus par cilvēkiem, apvijam tos brīnumainām pasakām un baigu galā kļūstam par šo mītu vergiem. Mēs domājam, ka pazīstam, idealizējam viņu ietekmi uz sevi un pasauli, mēs aizmirstam, ka bieži vienīgie šo mītu uzturētāji ir mūsu pagātnes, jau sen mirušas, atziņas. Pat sapratuši, ka esam kļūdījušies, mēs spītīgi ticam ietekmēm un dievisķojam savas interpretācijas.