hmm... tev šķiet, ka autora personībai ar darbiem nav nekas kopīgs? Ka nekādi viņa dzīves notikumi neatstāj uz darbiem nekādu nozīmi? Ķipa kā tīrs vidutājs starp kosmisko ideju un auditoriju? Nezinu, man liekas diezgan interesanti novērot, kā konkrēts autors nodarbojas visu savu dzīvi ar vienām un tām pašām problēmām, kā progresē vai otrādi. Utt.