Viļņa, manuprāt, ir labs piemērs postpadomju pilsētai, kur jau padomju gados tās maģistrāles šķiet sabūvētas jēdzīgi + arī mūsdienās izskatās, ka notiek kaut kāda pilsētplānošana, nevis transporta plānošana un karšu krāsošana. Vismaz tāds iespaids man ir radies, uz turieni braucot, bet neko nezinot par turienes plānošanu.
Katrā ziņā arī jaunā arhitektūra Viļņas centra tuvumā izskatās ļoti labi, atšķirībā no mūsu z un filosofu skābbarības torņiem.