arī atceros stāstu no bērnības
padumjā savienība bija jau sagruvusi un atsauktais trušu kāvējs ieradās uzkrītoši iereibis. vienam no gaļas lopiem ar āmuru netika trāpīts pa pakausi, bet gan kkur ap lāpstiņām. atskanēja spalgi spiedzieni un lops izspruka no rokām, bet "par laimi" bija daļēji paralizēts un neaizmuka, jo varēja tik raustīt priekšķepas. kad darbiņš pēc dažām kviecienu pilnām mūžībām bija pabeigts, vakarā nācās secināt, ka gaļa ir asiņu izplūduma dēļ nelietojama. tolaik savos pāķos biju vecākais uz vietas esošais agresīvā dzimuma pārstāvis. un tā es bērnībā iemācījos kaut trušus.

šobrīd ēdu oatly saldējumu un prātoju, vai gardā trušu mērce bija atmiņu vērta.