par pretdarbību
tagad mani lasa vairāk kā vakr, un noteikti vairāk kā pirms krievijas huiņas, es nespēju to nosaukt savādāk

tad, lūk, es jau stāstīju par exit stratēģijām - tās mūsu situācijā nestrādā, jo suvalki nebūs, nebūs rīgas lidostas, un laivotāji no kurzemes uz vizbiju arī nebūs - nav viņu vairāk

ok, tālāk, ko ar šo, katram latvietim ir radi laukos - stimulējiet, atbalstiet viņus ar investīcijām, darbiem un citām lietām celt pagrabus - nu tādus kā ar zemi apbērtas hobitu celtnes, investējiet tajos ar krāsnīm - krājiet tur savus ievārījumus un citas labas lietas, tas noderēs arī miera laikos, vai ne?

sāciet skudru politiku, pohui, kas notiek ārpusē, taisāmies mēs visu, ko vajag iekšpusē

izvairieties no lielajiem ceļiem, kas ved uz Rīgu, un no pašas Rīgas arī, nevienam mēs viņas atslēgas nedosim, bet bērnus slēpiet prom!

vīri, jūs esat mūsu viss, vai nu armija, vai zemessardze, vai uzturiet kontaktus ar kādu no tiem - jūs esat mūsu acis, mūsu ausis, mūsu rokas, molotova kokteilis ir krievu tankam kā medaļa par izcilību

sievas, jūsos ir mūsu spēks, nevienam no jums nav jāšauj, bet mums vajag jūsus atbalstu - karavīrs necīnās ar to, kas priekšā, viņš cīnās par to, kas aizmugurē - cepuri jums nost!

un beidzot, ukraiņi šobrīd karo mūsu karu - pēc ukrainas krievs neatkopsies vēl gadus 30, tāpēc audziniet savus dēlus, ka viņiem būs šo valsti, šo brīvību, šo dzīvību jāaizsargā .... un mēs būsim visi kopā ar viņiem!