Vakar naktī, 23:00, kad tika paziņots, ka kavēsies arī vilciens no Karlsruhe uz Stuttgart, es palūdzu japāņu vilcienbiedram tabaku un uztinu cigareti. Un izpīpēju. Astoņas dienas izturēju, bet mirklī, kad uzzināju, ka ceļš uz mājām no vienas stundas ir izvērties par 4 stundām, mana apņemšanās teica:"Tagad točna var, piekāst!" Saprotams, ka mani kādu brīdi mocīja vainas apziņa, saprotams, ka es turpināšu nesmēķēt.
Ieradāmies Štutgartē 01:20, mājās 01:30 izbesījusies kā mazais ziepnieks.