Sapnī redzēju šausmas. Vidusskola. Biju Raiņa un Aspazijas svētku organizētājos. Literatūras skolotāja Ilga Sarceviča man lika līdz vakaram izveidot multfilmu par Raini un Aspaziju. Nosapņoju grandiozas idejas, bet LĪDZ VAKARAM! Tā kā man bija atlikušas vairs pāris stundas līdz tam vakaram, tad es sapnī biju vareni sastresojusies. Vēl man kaut kāda luga bija jāiemācās no galvas, lai vakarā to deklamētu skatītāju priekšā. Viņa piedraudēja, ka būšu nesekmīga, ja to nepaveikšu. Vienmēr, kad sapņoju par vidusskolu, mani piemeklē šausmas.

Mums bija 8-9 mācību stundas un visas ar mājasdarbiem. Pēcpusdienā ap 15:00 atvelkoties mājās nebija laika nekam citam kā tikai izpildīt mājasdarbus un atkārtot vielu. Mēs mācījāmies un kalām galvā līdz naktij.
Kur tas viss ir palicis? Es neko no tā visa vairs neatceros! Matemātikā un fizikā kārtoju eksāmenu. Matemātikā tiku novērtēta ar B līmeni un fiziku biju pārmācījusies un pārstresojusies tā, ka ieguvu tikai C! Visu videnes laiku biju šausmīgi nostresojusies tā, ka matemātikas privātstundās raudāju pie sarežģītiem vienādojumiem. Un? Latvijas izglītības jomā nekas nemainās un nemainīsies...tie turpina biedēt un stresināt bērnus.

Kārtējo reizi nopūšos, man no tā laika paliks tikai slikti sapņi, bet bērni iet Valdorfa skolā, kur nav atzīmju. Mans vīrs arī stāsta par Vācijas izglītības sistēmu, ja pēc 4. klases bērnam nav pietiekoši labas atzīmes, tad viņam nespīd tikt ģimnāzijā, bet reālskolā vai profenē. Viņš esot stresojis tajā vecumā jau ne pa jokam, lai dabūtu 2! (Vācijā augstākais vērtejums ir 1). Tā mēs izlēmām, ka bērnība ir jauka un saulaina vieta, tā tam arī jāpaliek, bez stresa.