Ak, jel, es tikko netīšām sāku lasīt visādus komentārus par vīriešiem un sievietēm kopdzīvē.
Ak, dievs, kā man ir paveicies. Tīrā veiksme, ne. Mēs divatā smaidīgi izkarinam slapjas zeķes, salokām sausos dvieļus, acīs skatīdamies.
Es gatavoju vakariņas, viņam šķiet pašsaprotami, ka, tātad viņš nokopj virtuvi un nomazgā traukus.
Es vedu bērnus uz sportu, viņš izsūc paklājus utt... Un ja kādā vakarā es redzu, ka viņš ir pārguris, es sakopju to virtuvi pati.
Bet vakariņu gatavošana ģimenei man šķiet pašsaprotama un ka es katru dienu izdomāju, ko vakarā gatavošu...tā tam vienkārši ir jābūt.
Es esmu sieviete, bet viņam ir liels naudas maks. Nē, tas nav tik truli kā izklausās. Tas nozīmē, ka viņš visu dienu strādā un mīloša sieva savu vīru tik
ļoti mīl, ka pa dienu jau izdomā, ko lielisku viņam pasniegt vakariņās.
Es domāju, ka tā funkcionē ģimene, ko?