Undīne reiz deva padomu, toreiz, kad gaidīja meitu - neplāties ar laimi, jo citiem skauž.

Pēdējā laikā Cibā nerakstu, neba tamdēļ, ka mana dzīve būtu apgāzusies katastrofā, bet gan tāpēc, ka tas laimes
dārziņš tik ilgi kopts, ka bail no laupītājiem.

Guļu gultā, spīd saulriets uz iedegušām kājām un es ēdu medus kūku ar zemenēm.