Mani 5 santīmi par tēmu

IMO, ir ļoti ētiski un pareizi, ka Rīgā ir vismaz viena vieta, kas ļauj pietiekami determinētam cilvēkam izdarīt gana drošu pašnāvību (ņemot vērā to, ka šaujamieroči, kas statistiski ir drošāki par lēcienu no liela augstuma, nav tik īzī pieejami kā, teiksim, Amurikā). Pie tam prasa zināmu fizisku sagatavotību (es, teiksim, nezinu, vai varētu tā pa vantīm uzrāpties) + pietiekami daudz laika pārdomām kāpiena laikā.

Tas, ka uz pāris stundām jāapstādina satiksme, nav nekas šausmīgi dramatisks, man šķiet. Patiesībā tieši okei, nu, ka vari būt salīdzinoši drošs, ka neuzkritīsi kādam citam virsū un nenositīsi nevainīgu garāmgājēju, cik nav dzirdēts.
(ↄ) honeybee