Signe ([info]copy) rakstīja,
@ 2004-06-12 10:47:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Traur Zot & Claustrum - Live@Fabrikk Riga 2001

ave maria
dīvaini - mūzika, kad es to izpildu pati, man neizraisa nekādas emocijas. es nespēju to sevī sajust...bet tante blakus raud.
japāņu tūristi liek justies kā zvaigznei, kad zibspuldzes zibeņo no/uz visām pusēm, un vācu smaidīgie tūristi tik plaudē un plaudē. nē, es nebiju ne Japānā, ne Vācijā.. bet sajutos kā ārzemēs. tomēr publika tik ļoti atšķiras!

es nesaprotu, kāpēc neviens netaisa ērģeļu industriju. organ industrial. tās apakšas vienkāši nogalina.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]copy
2004-06-12 22:43 (saite)
es sheit runaaju par dziedaashanu. es dziedu bez emocijaam.
speeleejot..jaa, es arii esmu speeleejusi raudot. tas ir kaut kaa citaadaak.
tu speelee un reizee klausies to muuziku, ko speelee. dziedot tu tikai dziedi. tu nedzirdi, kaa tas skan no malas. varbuut taapeec taa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]swings
2004-06-12 22:54 (saite)
es speeleeju un dziedu vienlaiciigi.
raudaaju par muuziku un par liriku.
asaras vairaak rodas no sadoshanaas rokaas ar dziesmu nevis no notiim (vismaz man taa ir ). :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]copy
2004-06-12 22:59 (saite)
no plikaam notiim vispaar nekas nerodas

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?