lamuvārdi teātra izrādē, šķiet, ir tāds kā filtrs, kā pārbaudījums, vai spēsi tam izspraukties cauri un uztvert pārējo vai dzirdēsi tikai pimpis pimpis pimpis.
ir tādas izrādes, kur gribās iesaldēt atmiņā citātus, lai varētu pēc tam tos galvā pārdomāt un izdomāt līdz galam. bet tie, protams, vienmēr izgaist un pazūd, un tev paliek tikai tā pēcsajūta, ka viss tik ļoti patika,tik ļoti patika, bet kas un kā izstāstīt vairs nevienam nevar. ir tādas izrādes, pēc kurām gribās to visu vēlreiz noklausīties, piemēram, audiogrāmatā. jo ir tādas izrādes, kur darbība un notiekošais uz skatuves gandrīz vispār nav svarīgs un daudz interesantāk un smieklīgāk ir no balkona vērot skatītājus zālē. un skaitīt aizcirstās durvis.