es vairs neprotu lasīt grāmatas. vai arī tiešām lasu nepareizās? es jau, protams, izlasīju gan visu rokupāciju ar ļoti lielu piespiešanos un bezmazvai pienākuma apziņu, gan arī tagad pusi no beigbedera esmu izlasījusi, bet, es nezinu, kaut kas nav. citiem patīk, bet man nesanāk. nākamo lasīšu slaveno velbeku. tad pamēģināšu izlasīt palanjuka dienasgrāmatu.
bet izskatās, ka 21.gadsimta literatūra mani pieviļ.
šķiet, ka tomēr iespējams varbūt jāķerās pie ĪSTAS literatūras, nu, piemēram anna kareņina vai karš un miers. man taču savulaik pat zaļā zeme patika! ir taču jābūt vēl grāmatām, kas aizrauj.