nāve sāk kļūt par pārāk aktuālu tēmu. un vispār pēdējā laikā mani parāk daudz satrauc jaunu cilvēku netaisnīgās nāves. tā, piemēram, es jau klusēju un nevienam neko nesaku un par to vispār nerunāju, bet man bija liels kamols kaklā, kad tv ziņās rādīja tā jaunā uzņēmēja bēres, kuru te nesen aukstasinīgi nošāva. un tagad man, nē, nav kamols kaklā, bet ir tā klusēšanas stadija uznākusi, kad vnk ir totāla nespēja bilst kaut vārdu, it kā mute būtu aizlīmēta ar superlīmi. it kā jau tas mani neskar, un tomēr... pret netaisnībām es vienmēr būšu pārlieku jūtīga, neko nepadarīsi.