atkal...
visu nakti raudaat un appunjkjot spilvenu,pa vidu izdomaat miljoniem domas, un nevareet aizmigt, kameer tas viss ir uzrakstiits, rakstiit caur punjkjiem un asaraam, aizmigt liidz ar gaismas aushanu, pamosties ar aizpampushaam aciim, uzrakstiit garu muljkjiigu juutu uzpluudu veelreiz, aizsuutiit, gaidiit...
un kas teica, ka veesture neatkaartojas? tikai citaa laikaa un vietaa...
bet sajuuta, ka mirshu, bija atkal.

vai tikai man ir shis ieradums visu tik ljooti paardziivot?