kādu laiku tā padzīvot ir skaisti, jā, bet ar laiku rodas tāda bezdarbības sajūta. tikai ar tām visām 'to do' listēm tu izproti par ko priecāties, ko izbaudīt un ko novērtēt. bez viņām, kad tu Vienkārši Dzīvo, brīžiem laiks paskrien nemanot, brīžiem atkal velkas tā, ka jūti kā tu noveco. un jūti kā tu iznieko laiku. jautājums ir tāds vai tu zini ko tu darīsi tad, kad tev nekas nebūs jādara. es nezināju un vēl joprojām nezinu, tāpēc nonācu pie slēdziena, ka jā, nelielos laikos dzīvot bez pienākumiem ir atpūta, bet, kad tu sāc nogurt no tās atpūšanās, es raujos atpakaļ pie tiem nerakstītajiem (un rakstītajiem ) pienākumiem.