mehāniskais apelsīns
ai, man patīk teātris! trīs nedēļu laikā esmu bijusi uz trīs izrādēm, pie tam katra savā teātrī, un ir noticis nebijis gadījums - nacionālais teātris ir kļuvis par manu favorītu. dailes teātrī visu izbojā džilindžers, jaunajā rīgas teātrī garā dzīve ir pārāk reālistiska (tas nav slikti, izrāde man patika un tomēr), bet nacionālais teātris pārspēj visus. tikpat ļoti, cik man nepatīk džilindžera teātris (ar dažiem izņēmumiem. es, piemēram, vēl neesmu redzējusi "melanholisko valsi" un man tīri labi patika "penelope un diks"), tikpat ļoti man laikam patīk regnāra vaivara teātris. jā, es šodien biju uz "mehānisko apelsīnu" un man ļoti patika. viņam ir idejas un teātris viņa rokās patiešām kļūst par īstu mākslu. ar savu interpretāciju nevis tiešu kopēšanu.
un vēljoprojām acu priekšā ir kaspara zvīguļa skatiens - akdies, labāku skatienu alekss nevarētu vēlēties, kaut kas starp ļoti labo un pat mīļo un ļauno, kaut kas starp caururbjošo un tik ļoti visu redzošo. vispār labi aktieri, labi tērpi un laba scenogrāfija. un labs režisors.

un tagad es noskatīšos filmu.