es esmu nelaimīga, man ir lauzts elkonis, visas brīvdienas nogulētas slimnīcā, rīt man ir dzimšanas diena, es vēl nevaru iztaisnot roku un aizsniegt ausis, es nedzirdēju šopēnu, drīz būs lieldienas,nevarēšu šūpoties, man rokā ir stieples, 30. martā man bija paredzēts autoskolas eksāmens, man sāp, visi draudziņi kaut kur izklaidējas, bet man jāsēž mājās, es laikam bēdājos par sīkumiem, bet tikuntā es esmu nelaimīga.

es jūtos kā bērnībā, kad nejauši sasitu ievārījuma burku un, pievikusi ceļus cieši sev klāt, tupēju virtuves vidū un raudāju kā tāda nelaimes čupiņa, kamēr mamma visu sakopa.

jā, es pati esmu vainīga.