kukū
nu, tad šodien biju tvaika ielas populārākajā ēkā un izcietu tās policijas psihiatriskās parbaudes. Kad pirms tam sēdēju baltā, drūmā uzgaidāmajā telpā, man protams bija smieklu lēkme. mamma lika man aizvērties, citādi mani no turienes neizlaistu. (ja es dažreiz tēloju nojūgušos sitot galvu pret sienu vai izvalbītām acīm šūpojoties, tad šī bija lieliska vieta tam.:D) Ārsti nesapratu. Lai vai kā, man bija jāuzzīmē koks un jāpasaka, par ko tas domā. (?)
Ārsti jau teica, ka esmu normāla. (Tas tikai nozīmē, ka esmu pie pilna prāta, un varēšu liecināt tiesā. Jes, nevaru sagaidīt, bļe..)