komunaļņik, yo
Pašreiz jūtos kā komunālā dzīvokļa iemītnieks. Nē, drīzāk īrnieks, jo man te nav savu tiesību uz savu stūrīti vai ko citu. Jo manu brālēnu A izmeta no dzīvokļa, un viņš apmeties mie mums. Viņa tēvs un mans krustēvs B, kurš darba dienu naktis reiz pārlaida pie A, tagad to dara pie mums. Mana omīte C, kura dzīvo tā tālāk no rīgas, šodien pārdzīvoja operāciju, un arī tagad ir apmetusies pie mums. Jo slimnīcā tādam niekam, kā svaigi operētiem cilvēkiem nav vietas. Tātad - brālis guļ pie mammas un tēta, A un B guļ manā mīļajā istabiņā, bet es guļu ar C brāļa gultā. Vsa šī stāsta jēga ir tā, ka C nenormāli krāc! Un es esmu tuvu nervu sabrukumam, jo es gribu atpakaļ savu istabu, I need privatsy!!