Visur migla un gaisma. Vīna migla, jūnija gaisma.
Ai, kāda bauda ir sareibt un ļauties, lai vīns kāpj galvā. Neko vairs nedomāt. Tikai pļāpāt visādus niekus un lēniem malkiem dzert vīnu. Saskatīties. Muļķīgi vai arī nebūt ne muļķīgi smaidīt. Un arvien vēl pļāpāt niekus. Skatīties vakara debesīs. Priecāties par gaismu. Es varētu mēģināt to gaismu apturēt. Lai neiet prom. Lai paliek virs pilsētas vēlos vakaros. Lai tikai paliek.
Es vairs neatceros, par ko mēs runājām. Nav jau arī tik svarīgi. Bet bija vīns un debesis aiz loga, pēc tam mēs gājām gar Daugavu un vēl arvien bija gaišs, un vēl arvien viss reiba no vīna un vasaras. Lūdzu, neej prom, gaisma. Paliec ilgi. Paliec. Vīna migla, tu arī neej prom. Es negribu skaidru galvu tagad. Kādu brīdi, lai ir tikai gaisma un neskaidrība, lai ir labi bez nekādām pūlēm, lai nevajag domāt.