Tas tāpēc, ka viss atkal notiek uz ātrumu. Es taču skaidri saprotu, ka nevaru būt ātrāka par laiku, bet man ir jābūt, man vienkārši nav izvēles. Jāpaspēj un viss. Jātiek galā. Un parasti es arī tieku galā. Kāpēc lai šoreiz būtu citādi? Labi būtu, ja varētu tās naktis nemaz negulēt. Sēdētu darbnīcā un gleznotu, sarakstītu visus papīrus, projektus, izdomātu plānus un shēmas. Bet nē, nevar ne gulēt, ne strādāt. Var lasīt, ko dažbrīd arī naktīs daru, kad saprotu, ka iemigt neizdosies. Ai, būs jau labi. Kaut kad.