Tagad ļoti nāk miegs, mostos augšā katru nakti, dēmoni plosās, bailes tādas, ka sāp viss ķermenis. Mana galva, mana nabaga galva! Kā var būt, ka tur iekšā ir tik maz drosmes un paļāvības? No kurienes visa tā trauksme?
Šonakt pat piecēlos un sameklēju kaut kādas sirdsdrapes, cerot, ka palīdzēs aizmigt. Palīdzēja. Aizmigu. Pēc tam vēl divas reizes pamodos, bet vairs nebija tik traki.
No rīta viss pazudis, rāmi un lēni mostos, dzer kafiju, skatos zilās debesīs, ir labi.