Diena pēc nakts, kurā sapņos peldu baseinā. Zem ūdens ir parketa grīda. Parkets ir dzintara krāsā, ūdenim krāsas nav. Baseina malā stāv zeltmataina instruktore vai uzraudze, vai vienkārši nāra. Kājās viņai ir melnas pleznas, pie sāniem - rācija. Stāv un skatās. Zelta matos ir dzintaraini pustoņi. Mēs laikam bučojāmies. Kā tas notika, pa kuru laiku, un vai tiešām tāpat baseinā, un kāpēc ar zetmatu instruktori, un vispār...?

Bet rīts sākas ar darbu sarakstu, un jāizdara man tik, cik var satilpināt vienā A4 formāta sarakstā. Turklāt saraksts vizuāli atgādina kādu prozas gabala uzmetumu nevis dzeju. Un tā nu es dzīvoju šo dienu sarakstam cauri. Esmu tikusi līdz darbam nr.6. Jāņem vērā, ka nesāku ar darbu nr.1. Man vēl ir laiks līdz vakaram.

Kaut kur kādā sapnī, virs dzintarkrāsas parketa peld zeltmataina nāra. Viena pati.