Traki aiznemts seit tas laiks. Pat nesaprotu, kaa tas vienmeer taa sanaak. Tik daudz cilveeki, sarunas, staasti, esmu izrunaajusi sevi tuksu un veel izklausiijusies citos. Uzpildiijusies arii. Esmu energijas bumba. Par viegls nogurums netraucee. Paliku pilseeta veel vienu vakaru, lai leeni un nesteidziigi kliistu pa miilajaam vietaam, padomaatu. Attapos milzu mutulja pasaa viduu, leeksojot no galerijas uz galeriju, no vietas un vietu, sveicinotos, iepaziistoties, atkalredzoties, runaajoties.
Loti jauka bija kafijas dzersan tirgus laukumaa netalu no nama, kuraa savulaik Lenins dziivojis. Somu vecim Tami, skiet, ir siltas juutas pret Vladimiru. Lenins bija somu draugs, Tami saka. Pie aadas jakas kraadzinja Tami piespraudis oktobreenu noziimiiti. Var jau buut, var jau buut, es smaidot saku, kas to var zinaat.
Veel lielisks briidis ir arii zivju tirgus apmekleejums (jaa, es biju divos tirgos). Tur viss kaa Baumanes gleznaas - zvejniekvecis ar ermonikaam greizaa balsii bauro skumiigas dziesmas, juuras smarza, kugji un tirgus buudas. Zivis un zivis un zivis. Tuukstos dazaados veidos sagatavotas, samarineetas, sasaaliitas. Un svaigas arii uz kuustosa ledus. Apeedu kaut ko loti diivainu - taadas maziitina zivteles apceptas. Zivtelju simti uz pannas taados kaa muzdzeklos. Ar visaam ieksaam, asakaam un aciim. Kopaa ar kartupeljiem, ceptiem siipoliem un kiploku meerci. Un biskiit alus.
Un peec tam veel tas galeriju skreejiens. Piestaajot vietaas, kur var apluukot izcilu dizainu. Gandriiz galva reibst.
Tagad gan iistenosu savu raamaa vakara plaanu. Iesu leenaam, skatiisos ilgi. Viss vakars man vienai.