Šī vasara ir kā bodybaiki - uz izturību. Arvien ātrāk un ātrāk, pēc tam kalnā augšā, tad no kalna lejā, ātrāk, vēl ārtāk, un atkal kalns, un sviedri līst, un muskuļi svilst, un kalns, un ātrums, un galvenais ir elpot un nezaudēt tempu.
Gluži tāpat kā bodybaiki, tā man patīk arī šī vasara. Mēģinu iekļauties tempā. Daudz esmu paspējusi. Tālāk viss saplānots līdz pirmajam septembrim. Kaut tikai spētu izdarīt.
Savā mājā ar verandu gan šovasar neesmu nodzīvojusi nevienu dienu. Nav bijis neviens rāms rīts ar lēnu mošanos, staigāšanu pa dārzu un peldēšanos mālainajā dīķī. Bet ir sajūta, ka dzīve notiek uz visiem 100%. Atpūtīšos kaut kad vēlāk.