Savējie
Atbrauc brālis saposies kā itāļu princis rozā un melns. Kungs, kāds krāšņums. Toties īgns un dusmīgs. Mēs momentā saplēšamies. Par mantu. Niknums gan arī pāriet momentā. "Kā gāja?" "Normāli."
Atbrauc tētis un ir šausmīgi stresains, viņš ātri nozib garām un atkal aizbrauc. "Naudu atstāt? Cik?"
Atbrauc mamma. Mēs dzeram kafiju. "Es arī biju ļoti nogurusi."
Atbrauc mazais kaķis un ir atkal paaudzies. Dauzās. "Roza, nekod! Man sāp!"
Atbrauc suns un aizlēkšo pa pagalmu ošņāt visus kaktus. "Nu, suns, nāc sasveicināties, pazīsti vēl mani vispār?"
Mīlu viņus.