Vēl tikai aiziešu līdz Malai, un tad jau būs klāt arī beigas šai dienai. Šodien bija īsta brīvdiena. Rīt viss būs atkal kā parasti. Ir tik ļoti skaisti, tik smaržīgi, tik gaiši un silti, ka grūti to uzrakstīt. Kastaņi zied. Muižas alejā kokiem izplaukušas lapas. Koki ir veci, ļoti veci, kā tādi krunkaini večuki, un lapas raisa lēni, šķiet, ka viņus pavasaris sasilda lēnāk kā ielejas ievas un alkšņus. Pavisam lēnītēm alejas liepas un kļavas ver pumpurus, bet tagad viss saplaucis pa īstam. Ābeļdārzs stāv kā liels, balts uz zemes nolaidies mākonis, un neviena ziedlapiņa vēl nav zemē nobirusi. Katru gadu pavasaris ir brīnums. Grūti pat noticēt.