Visi mani (mūsu, jūsu) jūniji

annuska uzrakstījusi to, ko es vakar un aizvakar domāju. Par citiem lietiem. Es jau kuro dienu domāju par lietu un jūniju. Par garu jūniju virteni, kurā tie cits aiz cita sastājas, cits pār citu pārklājs, un beigās ir viens - šis pats, tagadējais.

Jūnijā vienmēr ir lietus un aukstums, un negants vējš. Visi gaida vasaru, runā par kaut kādu dabas apstākļu netaisnību, bet es zinu pavisam droši, ka jūnijā nekādu svelmi gaidīt nav jēgas, tā nebūs un nekad nav bijusi. Vienmēr ir bijis un būs jūnija lietus un jūnija aukstums, tīšanās biezās jakās, slapjo kurpju žāvēšana, salstoši pirksti, slēpšanās no lietus istabās un nojumēs, zem lietussargiem, sildīšanās pie krāsns, pie upeņu liķiera, pie tējas, zem segas un biezās zeķēs. Un tā bez gala.