Putekļu un zaļu lapu jūklis, dienas sākas un beidzas kaut kādos nelaikos, viss nemitīgi mainās, šausmīgi daudz vēl jāpaspēj. Rokas sveķiem aplipušas, kājās kedas, vecās darba bikses, saulē apdegusi piere. Mati man tagad ir vēl īsāki, Z-Suns saka, ka es izskatoties pēc medmāsas. Man pašai šķiet ka neizskatos vis. Drīzāk es varētu sākt zelēt tabaku un spļut caur priekšzobiem. Tad jau manīs, kā būs.