Vējš trako. Ziedi pa gaisu, lapas griežas, puķu kāti lokās. Norīb pērkons, pēc tam - saule, peļķēs kļavu ziedu pušķīši, traki salda smarža gaisā. Aiz loga ganās zirgs. Lielajā lietū tas salīst, skraida pa apli, cik nu tālu ķēde ļauj; suns iebēg istabā, viņam nepatīk pērkons.
Trako arī darbi. Nezinu, kā visu paspēt. Brīžiem galīgi apjūku, mēģinu saprast, kas būtu jādara vispirms, ko vēl var atlikt. Uzvāru kārtējo kafiju vai tēju, uzsmērēju sviestmaizi, paskatos logā vēju, ceru, ka tā kaut ko var atrisināt.