Beidzot atklīdu līdz K-ielai. Barbara un Klāra jau nedēļu kā prom, es arī visu šo laiku neesmu šeit bijusi. Uz galda stāv klostermāsu brīnišķīgā biezpienmaize, kas tagad sakaltusi kā koka gabals. Visur papīri ar kļūdu labojumiem. Kāds drusciņš aizkostas šokolādes. Marinēto gurķīšu burka virtuvē uz galda.
Šausmīgi vientulīgi. Kur viņi visi ir? Man pietrūkst Barbara un Klāra, un Konsultants, un vakar man ļoti gribējās uz Magdalēnu, bet nekur es netiku. Aiziešu šodien līdz turienei. Pasludināšana tomēr kā nekā.
Viss šis laiks ir balts - viss garais, skaistais laiks starp Lieldienām un Vasarassvētkiem. Baltas dienas un baltas Lieldienu sveces, un karogs ir balts ar sarkanu. Balta Lieldienu sajūta. Viss. Magdalēnā zvana. Es eju.