Tagad es kādu brīdi te nerakstīšu. Nē, nebūs nekāda dzēšanās. Vēlāk es rakstīšu atkal. Tā šķiet.
Ar mani viss ir labi. Man nav depresija, nav noguruma, pat skumjas nekādas lielās nav, uzvingrotie laimes hormoni tur mani priecīgā možumā. Gaisā pavasaris ar katru dienu arvien nenovēršamāk. Līdz tas atnāk visā krāšņumā, man jāpaspēj izdarīt daži lieli darbi. Tāpēc mēģinu sevi disciplinēt.
Un šo es rakstu tāpēc, ka jūs man esat dārgi. Dārgi iekš cibas. Negribu jūs pievilt ar pazušanu neko nepaskaidrojot. Lūk, esmu arī visu izskaidrojusi. Tagad varu mesties dzīvē iekšā un darīt darbus un gaidīt pavasari. Būšu atpakaļ kaut kad ap Lieldienām. Tad jau redzēs.

Bučas :)))