Hiii,

Kaut kas dikti pazīstams. Vasarā šitā iespundējos. Un netieku laukā. A no rīta uz darbu jāiet. Zvanu direktoram saku, ka esmu iespundējusies. Viņš - jums ugunsdzēsējus izsaukt. Es saku, nē, nevajag. Esmu jau izsaukusi atslēdznieku (nu,man toreiz bija problēma ar atslēgām). A pati sēžu istabā priecīga. Skatos pa logu plaukstošajos kokos, ziedošajos ceriņos un dikti laimīga (dzīvoju 3.stāvā), jo ir iespēja nekur nesteigties.

Tad vēl bija tā, ka nozaga ne mana dzīvokļa atslēgas. Tā kā mājas biju viena, tad - ierāpos pa logu (laimīgā kārtā pārkapjot visus drošības noteikumus, biju atstājusi logu vaļā), izsaucu policiju. Trallallā. Nākamajā rītā (zādzība notika dziļi naktī - paliku bez rokassomiņas) skaisti saposta caca baltā blūzītē, melnā žaketītē izlec pa logu taisni puķu dobē (dzīvoju pirmajā stāvā). Noslauka kājas zālītē. Uzmauc aukstpapēžu kurpes un tipina uz tramvaju. Bez neviena santīma kabatā (arī maks bija somiņā). Iekāpju tramvajā. Skatos. Draudzene sēž. Saku viņai, lai nopērk man biļeti. Laimīga tiku līdz darbam un tad jau visas problēmas atrisinājās.