Ķiršu dienas
Un tad es nopērku ķiršus. Un tad es eju gar Doma baznīcu un skatos, kā tur augšā debesis deg trakā ultramarīna zilumā. Un tad pēkšņi es pilnīgi droši zinu, ka ir sācies cits laiks. Tagad būs ķirši un zemenes, būs alus pie pusdienām, būs kvass ledusskapī, būs vakari dārzos un terasēs, būs plikas kājas, puķaini svārki, žūstoši peldkostīmi, apsviluši pleci un izbalējuši mati, tagad viss būs citādi. Es zinu droši. Tas bija tajos ķiršos ierakstīts. Un debesīs.