Ziemai izskanot
Pavasaris tuvojas nepārprotami. Malka iet uz beigām, šausmīgi nāk miegs, vitamīnu krājumi izsīkuši, aukstumā darboties pārstājis ledusskapis. Un kā tāds pirmais agrīnais pirmsziedoņa pumpuriņš pagājušajā naktī pārsprāga darbnīcas radiators. Ap diviem naktī cēlos, āvu kājās gumijniekus un gāju slaucīt peļķes. Bet tagad ir atkal jauns, spirgs un ziemīgs rīts, un vakarā man būs gandrīz tāds kā randiņš ar džeku, kuram ir kliba kāja, militāra pagātne, milzīga pašapziņa un fotoaparāts.
Vakar biju šajā sezonā otro reizi uz kalna un secināju, ka pa ziemu esmu pārvērtusies kaut kādā stūrainā, neveiklā lempī. Tā jau tiku pa kalnu gan lejā, gan augšā, bet ķermenis pretojās visām darbībām kā nu prata. Varbūt līdz sniega nokušanai jārīko kaut vēl viena kalna diena.